JaunumiIzmaiņas ārzemju likumos

11. 06. 2008.
Par GLA.
14. 04. 2004.
Sociālās garantijas Eiropas Savienībā pēc 2004.gada 1.maija
13. 04. 2004.
Brīva darbaspēka kustība Eiropā pēc 2004.gada 1.maija
19. 03. 2004.
Darbinieku reģistrācijas shēma Anglijā
24. 02. 2004.
Lielbritānijā tomēr neprasīs darba atļaujas
23. 02. 2004.
57% zviedru atbalsta ierobežojumus darba tirgū strādniekiem no jaunajām dalībvalstīm
19. 02. 2004.
23.februārī briti lems par ierobežojumiem jaunajiem darba meklētājiem





11. 06. 2008. Par GLA.
Lielbritānijas Licencēšanas pārvalde (GLA) ir valsts institūcija,
kas dibināta 2006.gadā, pamatojoties uz 2004.gadā pieņemto
likumu par darbaspēka piegādātāju licencēšanu.
Likums nosaka, ka visiem uzņēmējiem, kas nodrošina ar darbaspēku tādās jomās kā
lauksaimniecība, mežsaimniecība, dārzkopība, pārtikas produktu
pārstrāde un iepakošana, kā arī vēžveidīgo vākšanas darbi,
ir nepieciešama Licencēšanas pārvaldes izsniegta licence.
Piešķirot licenci, pārvalde pārliecinās vai darbaspēka piegādātāji
ievēro minimālās Lielbritānijas likumā noteiktās prasības un to,
vai darba ņēmēji netiek ekspluatēti. Licencēšanas process ir aprakstīts
Licencēšanas pārvaldes mājas lapā www.gla.gov.uk



top 


14. 04. 2004. Sociālās garantijas Eiropas Savienībā pēc 2004.gada 1.maija
Latvijas pilsoņi, pārceļoties uz dzīvi kādā no ES dalībvalstīm, saglabās tiesības uz pabalstiem un pensijām, kuras viņi būs ieguvuši iepriekš, veicot sociālās iemaksas. Visi sociālās apdrošināšanas periodi, neatkarīgi no ES dalībvalsts, kurā tie ir uzkrāti, summējas, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem un pensijām. Uz katru dalībvalsts pilsoni attiecināmi tikai vienas valsts tiesību akti, lielākoties tās, kurā persona ir nodarbināta.

To nosaka regula Nr. 1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā. Regulas mērķis ir nodrošināt, lai ES ietvaros robežu šķērsojošie darba ņēmēji no sociālās drošības tiesību viedokļa nebūtu sliktākā stāvoklī nekā tad, ja viņi būtu palikuši savā dzimtenē.

Regula piemērojama attiecībā uz šādām pensijām un pabalstiem:
vecuma pensijas;
invaliditātes pensijas;
apgādnieka zaudējuma pensijas;
atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
slimības un maternitātes pabalsti;
bezdarbnieka pabalsti;
apbedīšanas pabalsti;
ģimenes pabalsti.


top 


13. 04. 2004. Brīva darbaspēka kustība Eiropā pēc 2004.gada 1.maija
Pirms uzsākt darba meklējumus ārvalstīs, iepazīsties ar jaunām iespējām Eiropas Savienībā, izlasi par valstu noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz darba meklētājiem no jaunajām dalībvalstīm.

Viena no Eiropas Savienības galvenajām idejām ir brīva darbaspēka kustība. Tomēr dalībvalstis, uzņemot Savienībā demit jaunas valstis, vēlas nodrošināties pret, viņuprāt, sekojošo darbaspēka pieplūdumu. Tādēļ dažas no pašreizējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteikušas, bet citas vēl apsver iespēju noteikt dažādus ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai. Pašreizējās ES dalībvalstis attiecībā uz brīvu darbaspēka kustību pēc ES paplašināšanās līdz 2004.gada aprīlim nolēmušas ieviest katra savu kārtību:

Austrija ieviesīs pārejas periodu. Vismaz divus gadus (līdz 2006.gada 1.maijam) saglabājas pašreizējā darba atļauju sistēma.

Beļģija noteikusi pārejas periodu vismaz 2 gadus pēc ES paplašināšanās.

Dānijā jauno ES dalībvalstu pilsoņi varēs meklēt darbu sešus mēnešus. Viņiem būs nepieciešamas darba un uzturēšanās atļaujas (tās varēs dabūt tikai, ja darbs aizņems pilnu darba dienu). Darba atļaujas iegūšanai jānoslēdz līgums ar darba devēju. Ja uzņēmumam, kas pieņem darbā jaunās ES dalībvalsts pilsoni, ir noslēgts koplīgums (tādu ir aptuveni 80% Dānijas uzņēmumu), atļaujas izsniegs automātiski. Individuālā darba veicējiem atļaujas jākārto individuāli. Darba atļauju izsniegs uz vienu gadu. Darba vietai saglabājoties, tā automātiski tiks pagarināta. Zaudējot darbu, nākamos sešus mēnešus persona drīkstēs uzturēties Dānijā darba meklējumos. Iespējams, ES dalībvalstu pilsoņiem būs liegta pieeja sociālajiem pabalstiem, bet, ja persona būs nodarbināta pilnu darba laiku un maksā nodokļus valstij, tā saņems Dānijas likumdošanā noteiktos sociālos pabalstus.

Francija piemēros pārejas periodu, saglabājot pašreizējo darba atļauju sistēmu divus gadus pēc ES paplašināšanās. Tomēr darbinieki no jaunajām ES valstīm, kuriem būs darba atļaujas, iegūs arī visus sociālos pabalstus, kādus saņem Francijas pilsoņi. Pārejas periods neattieksies uz studentiem, zinātniekiem, pašnodarbinātām personām, auklītēm (au pair) un sezonas strādniekiem.

Grieķija plāno noteikt divu gadu pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm.

Itālijas valdība vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, bet, iespējams, izmantos pārejas periodu un uzņems tikai noteiktu skaitu jauno ES dalībvalstu darba meklētājus.

Īrijas darba tirgus jauno ES dalībvalstu pilsoņiem būs atvērts uzreiz pēc 2004.gada 1.maija, Īrija noteikusi ierobežojumus vairāku sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai. Īrijas parlaments apstiprinājis izmaiņas likumā, kas nosaka kārtību, kādā personas varēs saņemt sociālos pabalstus. Lai persona varētu pretendēt uz sociālo pabalstu saņemšanu, tai Īrijā vai citur Kopējā ceļošanas telpā ar Apvienoto Karalisti jānodzīvo vismaz divus gadus. Ja persona Īrijā strādājusi un maksājusi nodokļus, tad pēc darba zaudēšanas tai būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Uzsākot strādāt, personai būs jāreģistrējas Sociālās labklājības birojā un jāsaņem individuālais sociālās apdrošināšanas numurs.

Lielbritānijā darba atļaujas nebūs nepieciešamas, taču pēc ierašanās tiem jāreģistrējas Darba ņēmēju reģistrā, lai saņemtu reģistrācijas sertifikātu. Tikai pēc 2006.gada 1. maija jauno ES dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības pretendēt uz noteiktiem sociālajiem pabalstiem (bezdarbnieka pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu, dzīvesvietas pabalstu u.c.). Pārejas perioda laikā netiks ierobežota pieeja atsevišķiem pabalstiem. Ja persona pārejas perioda laikā pati sevi nespēj uzturēt, tā zaudēs tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu, un tai būs jāatstāj valsts. Tiem, kuri būs strādājuši Lielbritānijā vairāk nekā gadu un pēc tam darbu zaudējuši, bezdarbnieka un ienākumu pabalsts būs pieejams arī līdz 2006.gada maijam.

Luksemburga pēc ES paplašināšanās plāno izmantot pārejas periodu līdz diviem gadiem. Tiem jauno ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies strādāt, būs nepieciešamas darba atļaujas.

Nīderlande plāno ierobežot darba meklētāju skaitu no jaunajām ES dalībvalstīm (no 2004.gada maija līdz 2005.gada maijam iespējas strādāt būs 22 000 jauno ES dalībvalstu pilsoņiem). Ja noteiktā kvota tiks sasniegta ātrāk, valdība savu politiku pārskatīs. Nīderlandē no 2004.gada 1.maija līdz 2006.gada 1.maijam spēkā būs jauni darba atļauju izsniegšanas noteikumi darba meklētājiem no jaunajām ES dalībvalstīm. Darba atļauju izsniegšanas kārtība būs atkarīga no nozares, kurā darba meklētājs vēlēsies strādāt. Tautsaimniecības nozarē, kur pietiek vietējā darbaspēka, darba atļaujas jauno ES dalībvalstu darba meklētājiem izsniegs līdzšinējā kārtībā, bet nozarēs, kur ir nīderlandiešu darba ņēmēju trūkums, darba atļauju izsniegšana būs vienkāršota - darba atļauju pieprasījumus izskatīs vienas līdz divu nedēļu laikā.

Portugāle plāno izmantot pārejas periodu līdz 2006.gada 1.maijam, saglabājot līdzšinējo kārtību – nepieciešamību saņemt darba vīzu. Darba atļaujas tiks izsniegtas, ievērojot Portugāles valdības noteikto imigrantu strādnieku limitu – 6 500 personas no visām valstīm viena gada laikā.

Somijas valdība drīzumā apspriedīs likumprojektu, kas paredz ierobežot jauno ES dalībvalstu pilsoņu brīvu pieeju tās darba tirgum un sociālajiem pabalstiem vismaz uz diviem gadiem pēc ES paplašināšanās. Paredzams, ka darbiniekiem no jaunajām ES dalībvalstīm būs nepieciešamas darba atļaujas.

Spānijā ir augsts bezdarba līmenis, tādēļ pēc ES paplašināšanās tā plāno izmantot divu gadu pārejas periodu. Pārejas perioda laikā studējošie varēs strādāt, ja attiecīgais darbs būs saistīts ar apgūstamo specialitāti.

Vācija plāno vismaz divus gadus – līdz 2006.gada 1.maijam - piemērot pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai. Tiks saglabāta pašreizējā darba atļauju sistēma. Pārejas perioda laikā saglabāsies divpusējos līgumos noteiktā kārtība. Pēc 2004.gada 1.maija spēkā joprojām būs 1992.gadā noslēgtais Nolīgums starp Latvijas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par strādājošo darbu viņu profesionālo un valodas zināšanu paplašināšanai (nolīgums par viesstrādniekiem). Pārsvarā viesstrādnieki strādā vienu gadu, tomēr darba laiku var pagarināt līdz 18 mēnešiem. Līgumā paredzēts izsniegt darba atļaujas, un tāda kārtība paliks spēkā arī pēc 1.maija.

Zviedrijas nostāja liecina par to, ka varētu tikt ierobežota pieeja sociālajiem pabalstiem, kā arī noteikta nepieciešamība saņemt darba atļaujas, kas tiks izsniegtas tikai tādā gadījumā, ja būs noslēgts darba līgums. Plānots, ka noteiktie darba tirgus ierobežojumi būs spēkā divus gadus. Valdība attiecīgo likumu iecerējusi pieņemt aprīļa beigās.

Līdz 2006.gada 1.maijam katrai no pašreizējām dalībvalstīm būs jāpaziņo Eiropas Komisijai, vai pārejas perioda piemērošana pret attiecīgo jauno ES dalībvalsti vēl uz trim gadiem tiks turpināta (šādā gadījumā darba atļauja joprojām būs vajadzīga), vai arī pārejas periods brīvai darbaspēka kustībai tiek atcelts un darba tirgus tiek atvērts. Principā pēc pieciem gadiem no pievienošanās dienas pārejas periodam jābeidz darboties. Tomēr pastāv iespēja, ka kāda pašreizējā dalībvalsts lūdz Eiropas Komisijai atļauju turpināt piemērot valsts pasākumus vēl divus gadus, bet tas var notikt tikai tādā gadījumā, ja tā paredz ievērojamus traucējumus savā darba tirgū (vai to draudus). Pārejas režīms nedrīkst būt ilgāks par septiņiem gadiem.


top 


19. 03. 2004. Darbinieku reģistrācijas shēma Anglijā
Anglijas Parlamenta valsts sekretārs ir sniedzis oficiālu informāciju par to, ka darbiniekiem no ES jaunajām dalībvalstīm būs jāreģistrējas Home Office. Līdz pilnīgas informācijas publicēšanai, šim paziņojumam ir pagaidu raksturs.

No 2004.gada 1.maija jauno dalībvalstu pilsoņi varēs brīvi iebraukt Anglijā. Maltas un Kipras pilsoņiem, kā arī pašnodarbinātām personām būs tiesības iebraukt Anglijas teritorijā un viņiem nebūs nepieciešams darba reģistrācijas sertifikāts.

Jauno ES dalībvalstu Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Slovākijas, Ungārijas un Čehijas Republikas pilsoņiem, kuri atraduši darbu Anglijā, saskaņā ar jauno darbinieku reģistrācijas shēmu jāreģistrējas Home Office tūlīt pēc darbavietas atrašanas.

Reģistrācijas sertifikātu iespējams prasīt, sākot no 2004.gada 1.maija.

Reģistrācijas laikā tiks izsniegti darbinieku reģistrācijas sertifikāti. Darbinieka reģistrācijas sertifikātu izdos uz laiku – 12 mēnešiem. Tas būs pierādījums tam, ka darbinieks var strādāt un dzīvot Anglijā, kamēr viņš ir nodarbināts tajā darba vietā, kas uzrādīta reģistrējoties. Ja darbinieks maina darba vietu sertifikāta darbības, tas ir, šo 12 mēnešu laikā, viņs zaudē sertifikātu un reģistrācijas process jāsāk no jauna.

Darba devējiem būs jāseko tam, lai darbinieki reģistrētos Home Office. Jauno dalībvalstu pilsoņu nodarbināšana bez reģistrācijas būs nelikumīga.

Darbinieki, kuri būs nostrādājuši ar reģistrācijas sertifikātu Anglijā 12 mēnešus, varēs prasīt uzturēšanās atļauju Eiropas Ekonomiskajā Kopienā.

Visa informācija par reģistrācijas sertifikāta formas aizpildīšanu un saņemšanas procesu drīzumā tiks publicēta Nationality un Home Office saitā.


top 


24. 02. 2004. Lielbritānijā tomēr neprasīs darba atļaujas
Lielbritānijā tomēr neprasīs darba atļaujas ieceļotājiem no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču mēs nevarēsim izmantot Lielbritānijas visnotaļ dāsno sociālo sistēmu. Ja darbu neizdosies atrast vai tas būs pazaudēts, valsts bezdarbnieka pabalstu nemaksās. Tādēļ turpmāk īpaši atbalstāma būs tādu valsts licencētu firmu darbība, kas palīdz nākamajam darba ņēmējam atrast darbu jau Rīgā un arī pēc ierašanās Lielbritānijā nodrošina programmas koordinatora pakalpojumus.

top 


23. 02. 2004. 57% zviedru atbalsta ierobežojumus darba tirgū strādniekiem no jaunajām dalībvalstīm
57% zviedru labprāt atbalstītu ierobežojumus nākamajiem strādniekiem no Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm. Kāda arodbiedrība Zviedrijā izplatījusi plakātus, kuros vērš sabiedrības uzmanību par iespējamām izmaiņām darba tirgū. Īpaši nelabvēlīgu ietekmi Zviedrijai paredz celtniecības nozarē.

top 


19. 02. 2004. 23.februārī briti lems par ierobežojumiem jaunajiem darba meklētājiem
Britu laikraksts The Guardian ziņo, ka Lielbritānijas premjerministrs T.Blērs vienojies ar ministriem pirmdien, 23.februārī, apspriest ierobežojumus darba meklētājiem no jaunajām dalībvalstīm pēc 1.maija. Ja Lielbritānijas parlaments, sekojot citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pieņems noteikumus pašreizējā projektā, tad darba meklētājiem no Latvijas un citām kandidātvalstīm arī turpmāk būs nepieciešamas darba atļaujas, lai strādātu Lielbritānijā. Darba atļaujas izsniegs uz 6 mēnešiem, bet tās varēs pagarināt līdz 18 mēnešiem vai pat līdz diviem gadiem. Tādējādi Lielbritānija cenšas aizsargāt savu darba tirgu. Labā ziņa ir tā, ka Lielbritānija, iespējams, tomēr uzņems vairāk nekā 12000 vai 13000 darba meklētāju no jaunajām dalībvalstīm, kā sākumā bija plānots.


top 


JaunumiJaunās programmasĀrzemju jaunie likumiJaunumi birojāAtsauksmes par programmām
Par mumsJautājumiInformācijaSaitesCVProgrammas
Tālruņa numurs:
Nosūtāmais teksts:
Sūtāmā teksta simbolu skaits:
EUR: 0.000 LVL
USD: 0.000 LVL
RUB: 0.000 LVL
Uzdod jautвjumu, raksti atsauksmi vai savu priekšlikumu!
Tavs e-mail*:
 
 

Vairāk nekā 400 darba, pieredzes apmaiņas, prakses un mācību programmu!

e-TIRGUS.LV Latvijas
Reitingi on-line.lv rating system
Top.LV